Sauna, efektīvs sabiedrotais sirds veselībai

Novietojiet laiku saunā apvieno vairāk nekā tikai atpūtai. Šī prakse, ko ieved no Skandināvijas valstīm, būtu izdevīga sirdij un sirds un asinsvadu sistēmai. Grupa pētnieki no universitātes Austrumu Somijas, kas jau ir saistīta ar regulāru pirts pie zemas likmes, hipertensija, sirds mirstības un demenci, teiksim jaunā pētījumā ir novērota tieša ietekme uz asinsspiediens, sirdsdarbība un asinsvadu veselība.

Šis darbs ir vēl jo svarīgāks, jo iepriekšējās publikācijas pamatojās uz asociācijām, nevis ar cēloņsakarībām, bet šoreiz process ir atšķirīgs. Zinātnieki pieņēma darbā 102 cilvēkus, vidēji 51 gadus veci un veselīgi, bet visi ar vismaz vienu sirds un asinsvadu slimību riska faktoru. Viņi sekoja viņiem pirms un pēc 30 minūšu saunas sesijas. Atzinumi, ko žurnālos publicētie un parādīja, ka iedarbība uz karsta pirts, sausā samazināts sistoliskais asinsspiediens 137 līdz 130 mm Hg, un diastoliskais spiediens 82 līdz 75 mmHg. Sistoliskā spiediena kritums bija tikai īslaicīgs, bet diastoliskais asinsspiediens joprojām bija zema 30 minūtes ārpus saunā.

sauna sesijas, ir arī uzlabojusi spēju asinsvadu lai paplašinātu un noslēgtu līgumu ar spiedienu. Dalībnieku sirdsdarbības ritms pakāpeniski palielinājās sesiju laikā vidēji līdz 120 sitieniem minūtē, vidējas intensitātes biežums. Tas nenozīmē, ka sēdēšana pirtī aizstāj fiziskās nodarbības, saka kardiologs un profesors Jari Laukkanen, šī autora citāts. Bet, ja muskuļi negūst tādas pašas priekšrocības pirtī kā sporta apmācību, asinsrites atbildes varētu būt līdzīgs, viņš piebilda.

Pētnieks skaidro, ka pirts tikumi ir saistīti ar palielināta ķermeņa temperatūra, kā arī svīšana un fiziskā un garīgā stresa mazināšana, kas veicina hipertensiju. Cilvēkiem, kuriem ir asinsspiediens vai simptomātiska sirds slimība, pirms saunas ievadīšanas jākonsultējas ar ārstu. Bet veseliem cilvēkiem, parasta prakse būtu laba!